Ārā no verdzības

Bukers Taljaferro Vašingtons (Booker Taliaferro Washington 1856-1915) bija ASV afroamerikāņu līderis 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viņš piedzima kā vergs, un pēc verdzības atcelšanas ASV pilsoņu kara rezultātā, izvēlējās uzvārdu Vašingtons. 
Bukera Vašingtona īpašs sasniegums bija viņa dibinātā melnādaino amerikāņu mācību iestāde Taskigī universitāte Alabamā. 

1901. gadā viņš publicēja autobiogrāfiju Up from Slavery (es tulkotu kā 'Ārā no verdzības').
Grāmatā viņš apraksta savu dzīvi, sākot no atbrīvošanas no verdzības līdz Taskigī universitātes direktora amatam.
Kad viņu kritizēja par to, ka viņš ierobežo afroamerikāņu izglītības apvāršņus, uzsverot agrokultūras priekšmetus savā skolā, Vašingtons paziņoja, ka tie ir melnādaino ekonomikas attīstības patiesie pamati.
Lai gan daži mūsdienu afroamerikāņi nosoda Vašingtonu par pārāk lielu piekāpšanos balto dominantei, Vašingtons tomēr kļuva par spēku, kas darbojas visu Amerikas sabiedrības dažādu rasu grupu labā.

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/2376/ .

Lasīt tālāk

Iebrucējs pīšļos

Viljams Folkners (William Faulkner 1897 – 1962) ir amerikāņu rakstnieks, kas pazīstams ar saviem romāniem, kuru darbība norisinās izdomātā Yoknapatawpha apgabalā. Viņš ir viens no slavenākajiem amerikāņu literatūras rakstniekiem. Viljams Folkners 1949.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

"Iebrucējs pīšļos" (Intruder in the Dust) - vai varbūt vajadzētu tulkot kā "Pīšļu traucētājs" - ir romāns, kura darbība risinās Folknera izdomātajā apgabalā ASV dienvidos. Šis ir ironisks, noslēpumains un spraigu pavērsienu pilns stāsts par 12.gadus veca zēna piedzīvojumiem.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Lūkass Bočamps (Lucas Beauchamp), melnādainais lauksaimnieks ir apsūdzēts baltādaina vīrieša slepkavībā... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vaks. 

Lasīt tālāk

Senās indiāņu leģendas

Indiāniete Zitkala-Ša (Zitkála-Šá 1876–1938) uzrakstīja sekojošos vārdus kā ievadu savam darbam, kas veltīts no senčiem mantoto stāstu atkal-pār-stāstīšanai: 

Šīs leģendas ir relikvijas no mūsu tautas kādreizējās pirmatnējās zemes. Šīs un daudzas citas pasakas mazais melnādainais iedzimtais tik ļoti mīlēja klausīties pie naksnīgā ugunskura. Viņa iztēlē personificētās stihijas un citi gari spēlējās pasaulē ap vigvama centrālo uguni. Iktomi, slazdu pinējs, Ija, Ēdējs, un Vecais Divsejainis nav tikai izdomātas būtnes. Bija arī citas leģend-ļaužu pasaules, piemēram, "Zvaigžņu vīri debesīs", "Zigzaga zibens mirgojošie pērkona putni" un "Koku un ziedu noslēpumainie gari". 
Zem atklātām debesīm, guļot uz zemes, vecie dakotu stāstu stāstnieki man ir stāstījuši šīs leģendas. Abās Dakotās, gan ziemeļu, gan dienvidu, es bieži esmu klausījusies vienu un to pašu stāstu, ko atkal un atkal no jauna stāstīja kāds cits stāstnieks. Lai gan es atpazinu šādu leģendu bez mazākām grūtībām, man šķita, ka mazās detaļās stāstījumi bija samērā atšķirīgi. Tas palīdzēja atjaunot kādu zudušu saikni ar stāsta sākotnējo raksturu. Un tagad es esmu mēģinājusi pārcelt šo stāstu garu, saknes un visu uz angļu valodu, jo Amerika pēdējos gadsimtos ir ieguvusi jaunu valodu. 
[...] 
Ja ir taisnība, ka daudz kas ir "skatītāja acīs", tad Amerikas pirmiedzīvotāju, tāpat kā jebkuras citas rases, pasaules redzējums, kaut arī balstīts uz optisku ilūziju, prasa cieņu. Galu galā viņi dziļākā būtībā ir ļoti līdzīgi citām tautām.

 
Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/338/ 

Lasīt tālāk

Mana Antonija

Villa Katere (Willa Sibert Cather 1873-1947) ir amerikāņu rakstniece. 2023. gadā ASV Kapitolija zālē tika uzstādīta Villas Kateres statuja. 

Villas Kateres romāns "Mana Antonija" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gadsimta amerikāņu romāniem. Romāna darbība norisinās lielās migrācijas laikā uz rietumiem, lai apgūtu Ziemeļamerikas kontinenta līdzenumus. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Antonija Šimerda bērnībā ierodas Nebraskā... 
Pēc daudziem gadiem viņas bērnības draugs Džims Burdens jūtas iedvesmots uzrakstīt viņas dzīvesstāstu. 

Romāns ir nozīmīgs gan ar savu literāro estētiku, gan kā nozīmīgu Amerikas sociālo ideālu un vēstures aspektu, jo īpaši migrācijas problēmas amerikāņu kultūrā, atainojums. 

Attēlā pa labi ir redzama romana pirmā izdevuma titullapa. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/242/ 

Lasīt tālāk

Olivers Tvists

Čārlzs Dikenss (Charles Dickens 1812-1870) savu otro romānu "Olivers Tvists" (Oliver Twist) sākotnēji publicēja kā seriālu no 1837. līdz 1839.gadam (1838.gadā kā trīs sējumu grāmatu). 
Olivers Tvists ir viens no Čārlza Dikensa iemīļotākajiem varoņiem. Autors savā brīnišķīgajā, kaut arī reizēm iepriekš paredzamajā, stāstnieka manierē seko nabadzīga bāreņa gaitām līdz slavai un laimei. 
Šis romāns joprojām ir viens no izcilākajiem 19. gadsimta Viktorijas laika romāniem. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Oliveram Tvistam nav paveicies. Viņš ir piedzimis nabadzībā... un nelaimes seko viena otrai... 

Attēlā pa labi ir redzama grāmatas pirmā izdevuma titullapa (1838.gadā). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/730/ 

Lasīt tālāk

Paugurs pie ūdeņiem

Ričards Adams (Richard Adams 1920–2016) raksta par trušiem, kuri bēgot no cilvēka un savas senču mājas iznīcināšanas, sastopas ar dažādiem pārbaudījumiem un piedzīvojumiem. Nākas sastapties ar plēsējiem kā arī citiem naidīgi noskaņotiem trušiem. Viņi meklē trušu Šangri-la, Watership Down jeb 'apsolīto zemi'. Grāmata sarakstīta tādā pašā stilā kā Lūisa Kerola "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē" un J. R. R. R. Tolkīna "Hobits". 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Trusim Fiveram ir pravietiska vīzija, ka tuvojas viņu alas apokalipse. Viņš pārliecina septiņus citus trušus doties prom, lai meklētu jaunas mājas.... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šī ir viena no tām grāmatām, kuru es lasīju vecmodīgajā veidā – turot rokā īstu, uz papīra izdrukātu, grāmatu. 

Lasīt tālāk

Voldena jeb Dzīve mežā

Henrijs Deivids Toro (Henry David Thoreau 1817 – 1862) bija amerikāņu dabas pētnieks, esejists, dzejnieks un filozofs. 1845.gadā ekscentriskais Henrijs Toro iznomāja zemi, kas piederēja viņa draugam un skolotājam Ralfam Valdo Emersonam (Ralph Waldo Emerson). Tad viņš tur, pie Voldena dīķa netālu no Konkordas (Masačūsetsas štatā), dzīvoja mazā namiņā divus gadus, divus mēnešus un divas dienas. 
Pēc tam vairākus gadus, strādājot, lai atmaksātu parādus, viņš nepārtraukti pārstrādāja manuskriptu tam, ko galu galā 1854. gadā publicēja kā "Voldena jeb Dzīve mežā" (Walden, or Life in the Woods), kas ir viena no atmiņā paliekošākajām un viena no visspilgtākajām (lai gan egocentriskākajām) dienasgrāmatām/romāniem amerikāņu literatūrā...

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas titullapas oriģināls ar autora māsas Sofijas zīmēto attēlu. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/205/ 
Grāmata ir pieejama arī latviešu valodā (skat. šeit...).

Lasīt tālāk