Ārā no verdzības

Bukers Taljaferro Vašingtons (Booker Taliaferro Washington 1856-1915) bija ASV afroamerikāņu līderis 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viņš piedzima kā vergs, un pēc verdzības atcelšanas ASV pilsoņu kara rezultātā, izvēlējās uzvārdu Vašingtons. 
Bukera Vašingtona īpašs sasniegums bija viņa dibinātā melnādaino amerikāņu mācību iestāde Taskigī universitāte Alabamā. 

1901. gadā viņš publicēja autobiogrāfiju Up from Slavery (es tulkotu kā 'Ārā no verdzības').
Grāmatā viņš apraksta savu dzīvi, sākot no atbrīvošanas no verdzības līdz Taskigī universitātes direktora amatam.
Kad viņu kritizēja par to, ka viņš ierobežo afroamerikāņu izglītības apvāršņus, uzsverot agrokultūras priekšmetus savā skolā, Vašingtons paziņoja, ka tie ir melnādaino ekonomikas attīstības patiesie pamati.
Lai gan daži mūsdienu afroamerikāņi nosoda Vašingtonu par pārāk lielu piekāpšanos balto dominantei, Vašingtons tomēr kļuva par spēku, kas darbojas visu Amerikas sabiedrības dažādu rasu grupu labā.

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/2376/ .

Lasīt tālāk

Voldena jeb Dzīve mežā

Henrijs Deivids Toro (Henry David Thoreau 1817 – 1862) bija amerikāņu dabas pētnieks, esejists, dzejnieks un filozofs. 1845.gadā ekscentriskais Henrijs Toro iznomāja zemi, kas piederēja viņa draugam un skolotājam Ralfam Valdo Emersonam (Ralph Waldo Emerson). Tad viņš tur, pie Voldena dīķa netālu no Konkordas (Masačūsetsas štatā), dzīvoja mazā namiņā divus gadus, divus mēnešus un divas dienas. 
Pēc tam vairākus gadus, strādājot, lai atmaksātu parādus, viņš nepārtraukti pārstrādāja manuskriptu tam, ko galu galā 1854. gadā publicēja kā "Voldena jeb Dzīve mežā" (Walden, or Life in the Woods), kas ir viena no atmiņā paliekošākajām un viena no visspilgtākajām (lai gan egocentriskākajām) dienasgrāmatām/romāniem amerikāņu literatūrā...

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas titullapas oriģināls ar autora māsas Sofijas zīmēto attēlu. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/205/ 
Grāmata ir pieejama arī latviešu valodā (skat. šeit...).

Lasīt tālāk

Iebrucējs pīšļos

Viljams Folkners (William Faulkner 1897 – 1962) ir amerikāņu rakstnieks, kas pazīstams ar saviem romāniem, kuru darbība norisinās izdomātā Yoknapatawpha apgabalā. Viņš ir viens no slavenākajiem amerikāņu literatūras rakstniekiem. Viljams Folkners 1949.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

"Iebrucējs pīšļos" (Intruder in the Dust) - vai varbūt vajadzētu tulkot kā "Pīšļu traucētājs" - ir romāns, kura darbība risinās Folknera izdomātajā apgabalā ASV dienvidos. Šis ir ironisks, noslēpumains un spraigu pavērsienu pilns stāsts par 12.gadus veca zēna piedzīvojumiem.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Lūkass Bočamps (Lucas Beauchamp), melnādainais lauksaimnieks ir apsūdzēts baltādaina vīrieša slepkavībā... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vaks. 

Lasīt tālāk

Senās indiāņu leģendas

Indiāniete Zitkala-Ša (Zitkála-Šá 1876–1938) uzrakstīja sekojošos vārdus kā ievadu savam darbam, kas veltīts no senčiem mantoto stāstu atkal-pār-stāstīšanai: 

Šīs leģendas ir relikvijas no mūsu tautas kādreizējās pirmatnējās zemes. Šīs un daudzas citas pasakas mazais melnādainais iedzimtais tik ļoti mīlēja klausīties pie naksnīgā ugunskura. Viņa iztēlē personificētās stihijas un citi gari spēlējās pasaulē ap vigvama centrālo uguni. Iktomi, slazdu pinējs, Ija, Ēdējs, un Vecais Divsejainis nav tikai izdomātas būtnes. Bija arī citas leģend-ļaužu pasaules, piemēram, "Zvaigžņu vīri debesīs", "Zigzaga zibens mirgojošie pērkona putni" un "Koku un ziedu noslēpumainie gari". 
Zem atklātām debesīm, guļot uz zemes, vecie dakotu stāstu stāstnieki man ir stāstījuši šīs leģendas. Abās Dakotās, gan ziemeļu, gan dienvidu, es bieži esmu klausījusies vienu un to pašu stāstu, ko atkal un atkal no jauna stāstīja kāds cits stāstnieks. Lai gan es atpazinu šādu leģendu bez mazākām grūtībām, man šķita, ka mazās detaļās stāstījumi bija samērā atšķirīgi. Tas palīdzēja atjaunot kādu zudušu saikni ar stāsta sākotnējo raksturu. Un tagad es esmu mēģinājusi pārcelt šo stāstu garu, saknes un visu uz angļu valodu, jo Amerika pēdējos gadsimtos ir ieguvusi jaunu valodu. 
[...] 
Ja ir taisnība, ka daudz kas ir "skatītāja acīs", tad Amerikas pirmiedzīvotāju, tāpat kā jebkuras citas rases, pasaules redzējums, kaut arī balstīts uz optisku ilūziju, prasa cieņu. Galu galā viņi dziļākā būtībā ir ļoti līdzīgi citām tautām.

 
Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/338/ 

Lasīt tālāk

Neredzamais cilvēks

Herberts Velss (Herbert George Wells 1866 – 1946) ir angļu rakstnieks. Viņš ir daudzu žanru autors, sarakstījis vairāk nekā piecdesmit romānus un desmitiem īso stāstu. 
Romāns "Neredzamais cilvēks" ir sarakstīts 1897.gadā un ieņem centrālo vietu rakstnieka agrīno zinātniski fantastisko romānu virknē. Tas ir patiešām aizraujošs, šausminošs stāsts. Kāds nezināms zinātnieks izgudro veidu, kā kļūt neredzamam, un izmēģina formulu uz sevis. Tagad viņš var doties jebkur un apdraudēt jebkuru - neredzams. Problēma ir tāda, ka viņš nevar kļūt redzams no jauna - un tas acīmredzot padara viņu traku. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Svešinieks ierodas kādā ciematā, kur viņš rezervē privātu istabu vietējā viesu namā. Viņš nekad nenoņem pārsējus, kas aizsedz viņa seju, tāpēc neviens nezina, ka viņš ir neredzams. Tajā pašā laikā viņš ir rupjš un nepatīkams. Taču lielākā daļa ciema iedzīvotāju viņu nekad neredz, jo viņš uzturas tikai savā istabā, strādājot pie noslēpumainiem eksperimentiem. Tomēr mēs, lasītāji, zinām, ka iemesls, kāpēc viņš ir tik kautrīgs, ir tas, ka viņš ir neredzams. Viņš ir piedzīvojis neveiksmes un izdarījis dažas ļoti sliktas izvēles... 

Attēlā pa labi ir redzams romāna pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/5230/ 
Grāmata ir pieejama arī latviešu valodā. 

Lasīt tālāk

Mana Antonija

Villa Katere (Willa Sibert Cather 1873-1947) ir amerikāņu rakstniece. 2023. gadā ASV Kapitolija zālē tika uzstādīta Villas Kateres statuja. 

Villas Kateres romāns "Mana Antonija" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gadsimta amerikāņu romāniem. Romāna darbība norisinās lielās migrācijas laikā uz rietumiem, lai apgūtu Ziemeļamerikas kontinenta līdzenumus. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Antonija Šimerda bērnībā ierodas Nebraskā... 
Pēc daudziem gadiem viņas bērnības draugs Džims Burdens jūtas iedvesmots uzrakstīt viņas dzīvesstāstu. 

Romāns ir nozīmīgs gan ar savu literāro estētiku, gan kā nozīmīgu Amerikas sociālo ideālu un vēstures aspektu, jo īpaši migrācijas problēmas amerikāņu kultūrā, atainojums. 

Attēlā pa labi ir redzama romana pirmā izdevuma titullapa. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/242/ 

Lasīt tālāk

Septiņu torņu nams

Natenjels Hotorns (Nathaniel Hawthorne 1804-1864) bija amerikāņu rakstnieks. Rakstījis romānus, īsos stāstus. Viens no pirmajiem ievērojamajiem stāstu autoriem amerikāņu literatūrā. 

Pats Natenjels Hotorns vienu no saviem ievērojamākajiem darbiem "Septiņu torņu nams" (The House of the Seven Gables) nosauca par romantisku. Lai nu tā būtu...

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Pārgalvīgais pulkvedis Pinčons uzceļ savrupmāju uz negodīgi iegūtas zemes, un tā rada priekšnoteikumus gadiem ilgām nākamo paaudžu ciešanām.
Pēc daudziem gadiem no laukiem ierodas nama tiešās mantinieces māsīca, kura kopā ar noslēpumaino pansijas iemītnieku, tiek ierauta nelaimju virpulī, kas apvij māju ar septiņām jumta izbūvēm. 

Attēlā pa labi ir redzama romana pirmā izdevuma titullapa.
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/77/

Lasīt tālāk