Baltais Ilknis

Džeks Londons (Jack London 1876-1916) bija viens no labākajiem amerikāņu naturālistu literatūras autoriem. Savas īsās dzīves laikā Londons sarakstīja vairāk nekā 50 grāmatu un guva milzīgus panākumus kā autors. Daudzos viņa stāstos, tostarp meistardarbā "The Call of the Wild" (1903), risināts jautājums par pieradināta dzīvnieka atgriešanu pirmatnējā savvaļā. 

Savukārt viņa darbs "Baltais Ilknis" (White Fang) ir klasisks piedzīvojumu romāns, kurā detalizēti aprakstīts ziemeļu teritoriju dzīves mežonīgums. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Galvenais varonis ir mežonīgs un krāšņs radījums, pa pusei suns, pa pusei vilks, kura piedzīvojumos mēs izsekojam mežonīgās dabas dzīvnieku un cilvēku dzīves skarbos ritmus un likumsakarības... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks (1906). 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/910/ .

Lasīt tālāk

Nolaupītais

Roberts L. Stīvensons (Robert Louis Stevenson 1850-1894) bija skotu romānists, esejists, dzejnieks un ceļojumu rakstnieks. Visplašāk pazīstams ar tādiem darbiem kā "Doktora Džekila un mistera Haida dīvainais stāsts" un "Bagātību sala". Arī viņa grāmata "Nolaupītais" (Kidnapped) tiek nosaukta kā viena no viņa labākajiem darbiem. Stīvensons to sākotnēji rakstīja, lai izklaidētu savus bērnus.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Galvenais varonis un stāstnieks ir 17 gadus vecais Deivids Balfūrs. Viņa vecāki ir miruši, un viņš dodas ceļā iekarot pasauli.... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks (1886). 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/421/ .

Lasīt tālāk

Pērle

Džons Steinbeks (John Ernst Steinbeck 1902-1968) bija amerikāņu rakstnieks. Viņš 1962. gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā "par saviem reālistiskajiem un tēlainajiem rakstiem, kuros apvienots simpātisks humors un asa sociālā uztvere." Viņu dēvē par "amerikāņu literatūras milzi".

Viņa sarakstītais darbs "Pērle" (The Pearl) ir starp autora slavenākajiem darbiem.
Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Kino, nabadzīgs Meksikas pērļu zvejnieks, atrod ārkārtīgi vērtīgu pērli. Tomēr tā vietā, lai dotu lielu atalgojumu, pērle Kino un viņa ģimenei nes traģēdiju un nelaimi. Visbeidzot nabadzīgais Kino ar riebumu un skumjām atgriež pērli atpakaļ okeānā.

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 

Lasīt tālāk

Ārā no verdzības

Bukers Taljaferro Vašingtons (Booker Taliaferro Washington 1856-1915) bija ASV afroamerikāņu līderis 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Viņš piedzima kā vergs, un pēc verdzības atcelšanas ASV pilsoņu kara rezultātā, izvēlējās uzvārdu Vašingtons. 
Bukera Vašingtona īpašs sasniegums bija viņa dibinātā melnādaino amerikāņu mācību iestāde Taskigī universitāte Alabamā. 

1901. gadā viņš publicēja autobiogrāfiju Up from Slavery (es tulkotu kā 'Ārā no verdzības').
Grāmatā viņš apraksta savu dzīvi, sākot no atbrīvošanas no verdzības līdz Taskigī universitātes direktora amatam.
Kad viņu kritizēja par to, ka viņš ierobežo afroamerikāņu izglītības apvāršņus, uzsverot agrokultūras priekšmetus savā skolā, Vašingtons paziņoja, ka tie ir melnādaino ekonomikas attīstības patiesie pamati.
Lai gan daži mūsdienu afroamerikāņi nosoda Vašingtonu par pārāk lielu piekāpšanos balto dominantei, Vašingtons tomēr kļuva par spēku, kas darbojas visu Amerikas sabiedrības dažādu rasu grupu labā.

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/2376/ .

Lasīt tālāk

Iebrucējs pīšļos

Viljams Folkners (William Faulkner 1897 – 1962) ir amerikāņu rakstnieks, kas pazīstams ar saviem romāniem, kuru darbība norisinās izdomātā Yoknapatawpha apgabalā. Viņš ir viens no slavenākajiem amerikāņu literatūras rakstniekiem. Viljams Folkners 1949.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

"Iebrucējs pīšļos" (Intruder in the Dust) - vai varbūt vajadzētu tulkot kā "Pīšļu traucētājs" - ir romāns, kura darbība risinās Folknera izdomātajā apgabalā ASV dienvidos. Šis ir ironisks, noslēpumains un spraigu pavērsienu pilns stāsts par 12.gadus veca zēna piedzīvojumiem.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Lūkass Bočamps (Lucas Beauchamp), melnādainais lauksaimnieks ir apsūdzēts baltādaina vīrieša slepkavībā... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vaks. 

Lasīt tālāk

Senās indiāņu leģendas

Indiāniete Zitkala-Ša (Zitkála-Šá 1876–1938) uzrakstīja sekojošos vārdus kā ievadu savam darbam, kas veltīts no senčiem mantoto stāstu atkal-pār-stāstīšanai: 

Šīs leģendas ir relikvijas no mūsu tautas kādreizējās pirmatnējās zemes. Šīs un daudzas citas pasakas mazais melnādainais iedzimtais tik ļoti mīlēja klausīties pie naksnīgā ugunskura. Viņa iztēlē personificētās stihijas un citi gari spēlējās pasaulē ap vigvama centrālo uguni. Iktomi, slazdu pinējs, Ija, Ēdējs, un Vecais Divsejainis nav tikai izdomātas būtnes. Bija arī citas leģend-ļaužu pasaules, piemēram, "Zvaigžņu vīri debesīs", "Zigzaga zibens mirgojošie pērkona putni" un "Koku un ziedu noslēpumainie gari". 
Zem atklātām debesīm, guļot uz zemes, vecie dakotu stāstu stāstnieki man ir stāstījuši šīs leģendas. Abās Dakotās, gan ziemeļu, gan dienvidu, es bieži esmu klausījusies vienu un to pašu stāstu, ko atkal un atkal no jauna stāstīja kāds cits stāstnieks. Lai gan es atpazinu šādu leģendu bez mazākām grūtībām, man šķita, ka mazās detaļās stāstījumi bija samērā atšķirīgi. Tas palīdzēja atjaunot kādu zudušu saikni ar stāsta sākotnējo raksturu. Un tagad es esmu mēģinājusi pārcelt šo stāstu garu, saknes un visu uz angļu valodu, jo Amerika pēdējos gadsimtos ir ieguvusi jaunu valodu. 
[...] 
Ja ir taisnība, ka daudz kas ir "skatītāja acīs", tad Amerikas pirmiedzīvotāju, tāpat kā jebkuras citas rases, pasaules redzējums, kaut arī balstīts uz optisku ilūziju, prasa cieņu. Galu galā viņi dziļākā būtībā ir ļoti līdzīgi citām tautām.

 
Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/338/ 

Lasīt tālāk

Mana Antonija

Villa Katere (Willa Sibert Cather 1873-1947) ir amerikāņu rakstniece. 2023. gadā ASV Kapitolija zālē tika uzstādīta Villas Kateres statuja. 

Villas Kateres romāns "Mana Antonija" tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 20.gadsimta amerikāņu romāniem. Romāna darbība norisinās lielās migrācijas laikā uz rietumiem, lai apgūtu Ziemeļamerikas kontinenta līdzenumus. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Antonija Šimerda bērnībā ierodas Nebraskā... 
Pēc daudziem gadiem viņas bērnības draugs Džims Burdens jūtas iedvesmots uzrakstīt viņas dzīvesstāstu. 

Romāns ir nozīmīgs gan ar savu literāro estētiku, gan kā nozīmīgu Amerikas sociālo ideālu un vēstures aspektu, jo īpaši migrācijas problēmas amerikāņu kultūrā, atainojums. 

Attēlā pa labi ir redzama romana pirmā izdevuma titullapa. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/242/ 

Lasīt tālāk