Senās indiāņu leģendas

Indiāniete Zitkala-Ša (Zitkála-Šá 1876–1938) uzrakstīja sekojošos vārdus kā ievadu savam darbam, kas veltīts no senčiem mantoto stāstu atkal-pār-stāstīšanai: 
Šīs leģendas ir relikvijas no mūsu tautas kādreizējās pirmatnējās zemes. Šīs un daudzas citas pasakas mazais melnādainais iedzimtais tik ļoti mīlēja klausīties pie naksnīgā ugunskura. Viņa iztēlē personificētās stihijas un citi gari spēlējās pasaulē ap vigvama centrālo uguni. Iktomi, slazdu pinējs, Ija, Ēdējs, un Vecais Divsejainis nav tikai izdomātas būtnes. Bija arī citas leģend-ļaužu pasaules, piemēram, "Zvaigžņu vīri debesīs", "Zigzaga zibens mirgojošie pērkona putni" un "Koku un ziedu noslēpumainie gari". 
Zem atklātām debesīm, guļot uz zemes, vecie dakotu stāstu stāstnieki man ir stāstījuši šīs leģendas. Abās Dakotās, gan ziemeļu, gan dienvidu, es bieži esmu klausījusies vienu un to pašu stāstu, ko atkal un atkal no jauna stāstīja kāds cits stāstnieks. Lai gan es atpazinu šādu leģendu bez mazākām grūtībām, man šķita, ka mazās detaļās stāstījumi bija samērā atšķirīgi. Tas palīdzēja atjaunot kādu zudušu saikni ar stāsta sākotnējo raksturu. Un tagad es esmu mēģinājusi pārcelt šo stāstu garu, saknes un visu uz angļu valodu, jo Amerika pēdējos gadsimtos ir ieguvusi jaunu valodu. 
[...] 
Ja ir taisnība, ka daudz kas ir "skatītāja acīs", tad Amerikas pirmiedzīvotāju, tāpat kā jebkuras citas rases, pasaules redzējums, kaut arī balstīts uz optisku ilūziju, prasa cieņu. Galu galā viņi dziļākā būtībā ir ļoti līdzīgi citām tautām.
 
Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/338/