Agamemnons

Ivo Roderts | sestdiena, janvāris 01, 2022 | 4 komentāri
Par Aishilu (vai Eshilu – Aeschylus) Eiforiona dēlu, pirmo no trim lielajiem grieķu traģēdijas meistariem, nav zināms daudz. Viņš dzimis Eleisīnā Atikā, netālu no Atēnām, 525. gadā p.m.ē.

Agamemnons ir viena no trim traģēdijām par vienu un to pašu tēmu. Trīs lugas kopā veido triloģiju Oresteja (Agamemnons, Ziedotājas un Labvēlīgās). Darbs sarakstīts 458.g. p.m.ē. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši: 
Agamemnons (Agamemnon) atgriežas Argosā no Trojas kara. Tur viņu nogalina viņa sieva Klitemnestra (Clytemnestra) un karaļa brālēns Egistus (Aegisthus).
Visa Orestejas triloģija ir sava veida pētījums par taisnīgumu. Ar savu spilgto, revolucionāro valodu un universālo popularitāti tā bija sava laikmeta Zvaigžņu karu triloģija. 
Šeit grāmatu varat iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/14417/ 


Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Traģēdija Agamemnons sākas ar 
(A) ainu, kurā sargs gaida signālu par Trojas krišanu; 
(B) kopsavilkumu par Trojas krišanu; 
(C) Eneja nāvi. 

Atbilde: A


Kad iedegas bākugunis, sargs priecīgi skrien, lai pastāstītu jaunumus 
(A) Hektoram; 
(B) Apollinusam; 
(C) karalienei Klitemnestrai. 

Atbilde: C


Pēc sarga aiziešanas, koris, kas sastāv no 
(A) Argosas vecajiem vīriem; 
(B) kritušo karavīru atraitnēm; 
(C) dieviem;
ienāk un stāsta par to, kā Trojas princis Pariss nozaga Helēnu, grieķu karaļa Menelaja sievu (notikums, kas noveda pie desmit gadu kara starp Grieķiju un Troju). 

Atbilde: A


Koris dziedājumā atgādina par notikumu, kurā (lai iegūtu labvēlīgu vēju grieķu flotei) Klitemnestras vīrs Agamemnons (Menelaja brālis) 
(A) upurēja savu dēlu dievietei Artemīdai; 
(B) upurēja savu meitu dievietei Artemīdai; 
(C) upurēja dievam Zevam. 

Atbilde: B


Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)
  1. Vai Klitemnestras rīcība (slepkavība!) kaut kādā mērā varētu tikt pamatota/attaisnota? 
  2. Daudzās mūsdienu traģēdijās ir atrodami reizēm sentimentāli, reizēm moralizējoši, reizēm pat komiski pavērsieni. Savukārt grieķu traģēdijas var raksturot kā pavisam traģiskas: katrs notikums ved varoņus uz nenovēršamu katastrofu. Kā traģēdijas autors Aishils (Eshils) to panāk? 
  3. Kāda kompozicionāla funkcija lugā ir brālēnam Egistus (Aegisthus)? Vai traģēdija kā stāsts varētu iztikt bez šī varoņa?