Sanluisa Reja tilts

"The Bridge of San Luis Rey" neapšaubāmi ir Torntona Vaildera (Thornton Wilder, 1897 – 1975) labākais darbs. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Franciskāņu mūks brāli Džunipers (Brother Juniper) raksta ziņojumu par pieciem cilvēkiem, kuri ir gājuši bojā, sabrūkot ļoti senam, vecam tiltam. Pēc tūkstošiem stundu izpētes un vairākām pilnām piezīmju grāmatiņām (kas ir pilnas ar faktiem!), brālis Džunipers saprot, ka viņa piezīmes sniedz ļoti mazu ieskatu par bojā gājušo raksturu, emocijām un nesniedz nekādu informāciju par šo cilvēku ticību... 

Īsāk sakot, grāmatas autors Vailders lieliskā veidā izaicina savus lasītājus padomāt par pamatjautājumu – Vai dzīvei ir jēga? 
Postmodernajai pasaulei, kurā valda subjektivitāte, paviršība un virspusējība, "Sanluisa Reja tilts" noteikti ir grāmata, kura jāizlasa. 

Torntona Vaildera grāmata ieguva Pulicera balvu 1928.gadā. 

Attēlā pa labi ir redzams 1927.gadā izdotās grāmatas pirmā izdevuma vāks. 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt salīdzinoši lēti – amazon.com/Bridge-Luis-Dover-Thrift-Editions/dp/0486850358/ 

Lasīt tālāk

Princese un goblins

Džordžs Makdonalds (George MacDonald 1824-1905) ir skotu rakstnieks, dzejnieks un kongregacionālistu mācītājs. 

Lai gan mūsdienās viņa darbi nav plaši pazīstami, tie ir izraisījuši apbrīnu un iedvesmojuši tādus vēlākus autorus kā V.H.Odenu, Dž.R.R.Tolkīnu un Madlēnu Lenglu. K.S.Lūiss apgalvoja, ka uzskata Džordžu Makdonaldu par savu skolotāju, atceroties viņa grāmatas ar īpašu sajūsmu. G.K.Čestertons atsaucās par darbu "Princese un goblins" kā par grāmatu, kas izmainīja visu viņa būtību. Pat Marks Tvens, kurš sākotnēji izrādija nepatiku pret Makdonaldu, vēlāk kļuva par viņa draugu un, domājams, iespaidojās no viņa savā daiļradē. 

"Princese un goblins" (The Princess and the Goblin) ir Džordža Makdonalda grāmata, kas pirmo reizi tika izdota 1872.gadā (kaut gan jau 1870.gadā grāmatas nodaļas turpinājumos bija publicētas žurnālā "Good Words for the Young"). 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Astoņus gadus vecā princese Irēna dzīvo vientuļu dzīvi pilī mežonīgā, pamestā, kalnainā apvidū, kopā ar aukli Lotiju. Princeses tēvs, karalis, parasti nav klātesošs, jo valstiskie pienākumi... un viņas māte ir mirusi. Savukārt tuvējās raktuvēs dzīvo goblinu rase, kas jau sen ir izraidīta no karaļvalsts un tagad vēlas atriebties saviem kaimiņiem... 

Attēlā pa labi ir redzams 1911.gadā izdotās grāmatas vāks. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/708/ 

Lasīt tālāk

Deizija Millere

Henrijs Džeimss (Henry James 1843-1916) ir amerikāņu izcelsmes britu autors. Viņš tiek uzskatīts par galveno pārejas figūru starp literāro reālismu un literāro modernismu, un daudzi viņu uzskata par vienu no lielākajiem angļu valodas romānu autoriem.

Deizija Millere (Daisy Miller) ir Henrija Džeimsa romāns, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā The Cornhill Magazine 1878.gada jūnijā–jūlijā un grāmatas veidā nākamajā gadā.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Deizija Millere ir jauna, skaista un brīva amerikāņu meitene, kas ceļo pa Eiropu. Daudzi viņu uzskata par neatvairāmu. 
Tā kā Deizija nav gatava uzvesties pēc eiropeiskās vides sociālās etiķetes, augstākā sabiedrība viņu galu galā noraida... 

Attēlā pa labi ir redzams pirmais autorizētais izdevums Amerikā. 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/208/ 

Lasīt tālāk

Grūti laiki

Čārlzs Dikenss (Charles Dickens 1812-1870) savu romānu "Grūti laiki" (Hard Times) sākotnēji rakstīja publicēšanai žurnālā Household Words (1854.gadā). 
Šis romāns ir vairāk vai mazāk kā iesaistīšanās polemikā pret utilitārisma ekonomisko teoriju (ko sauc arī par “briesmīgo kļūdu” – skotu ekonomista Ādama Smita (Adam Smith) novatoriskā politika rūpniecībā). 
"Grūti laiki" ir īsākais no Dikensa romāniem. Turklāt atšķirībā no visiem citiem viņa darbiem (izņemot vienu), šim nav ne priekšvārda, ne ilustrāciju. Turklāt tas ir viņa vienīgais romāns, kurā darbība kaut mazliet, bet nenorisinās Londonā. 

Romāns ir sadalīts klasiskā trīsdaļu struktūrā, un katras daļas nosaukumi ir saistīti ar apustuļa Pāvila vēstules Galatiešiem 6.nodaļas 7.pantu: "Jo ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus." 
Pirmās daļas nosaukums ir "Sēja", otrās daļas nosaukums ir "Pļauja", bet trešā ir "Uzkrāšana". 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Romāna darbība notiek industriālās revolūcijas laikā izdomātā pilsētā Koktaunā (Coketown), kur risinās traģiski notikumi Luizes Gradgrendas (Louisa Gradgrind) un viņas tēva dzīvēs... 

Attēlā pa labi ir redzama grāmatas daļas publikācija žurnālā (1854.gada aprīlis). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/786/ 

Lasīt tālāk

Melnais Skaistulis

Anna Sjūela (Anna Sewell 1820-1878) ir angļu rakstniece. 
Viņa ir pazīstama kā romāna Melnais Skaistulis (Black Beauty – 1877) autore, kas ir viņas vienīgais publicētais darbs. Šis romāns tiek uzskatīts par vienu no desmit visvairāk pārdotajām bērniem domātajām grāmatām (lai gan autore bija iecerējusi šo darbu pieaugušo auditorijai). 
Sjūela nomira tikai piecus mēnešus pēc Malnā Skaistuļa publicēšanas – pietiekami, lai redzētu kā viņas vienīgais romāns gūst ievērojamus panākumus.
Grāmata ir vairākkārt izdota arī latviešu valodā.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Zirgs Melnais Skaistulis stāsta par savu dzīvi. Jaunībā pret viņu izturējās ar laipnību un mīlestību, taču citu attieksmi viņš piedzīvo nonākot dažādu īpašnieku rokās: daži bija laipni un pienācīgi rūpējās par viņu, bet citi bija nežēlīgi, un tas noveda pie slimībām un ievainojumiem... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks (1877.gada novembris). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/271/ 

Lasīt tālāk

Kalnu aukas

Emilija Džeina Brontē (Emily Jane Brontë 1818-1848) ir angļu rakstniece. Vienīgais viņas sarakstītais romāns "Kalnu aukas" (Wuthering Heights) mūsdienās tiek uzskatīts par angļu literatūras klasiku. Darbs tika sarakstīts starp 1845.gada decembri un 1846.gada jūliju. Romāns tika publicēts 1847.gada decembrī. Darbu viņa parakstījusi ar pseidonīmu Eliss Bells (Ellis Bell).
Šī grāmata tiek uzskatīta par vienu no būtiskiem Rietumu literatūras traģēdiju paraugiem...
hmm... vai tā ir? 
Grāmata ir vairākkārt izdota arī latviešu valodā.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Kaislīgā mīlestība starp spītīgu augstas sabiedrības jaunu dāmu un nabadzīgu adoptētu bāreņu zēnu, kuru audzināja viņas tēvs, ir katastrofa viņiem abiem un daudziem citiem... 

Attēlā pa labi ir redzama pirmā izdevuma titullapa (1847.gada decembris). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/768/ 

Lasīt tālāk

Mūžīgā atgriešanās

Tomass Hardijs (Thomas Hardy 1840-1928) bija angļu autors, rakstnieks un dzejnieks, kurš galvenokārt pazīstams ar savu ieguldījumu naturālistu kustībā. Lai arī viņš vienmēr uzskatīja sevi par dzejnieku un dzejoļus uzskatīja par savu pirmo mīlestību, tie nav tik populāri kā viņa sacerētie romāni.

Tomasa Hārdija romāns "Mūžīgā atgriešanās" – tā ir iztulkots oriģinālais nosaukums 'The Return of the Native' (1929.gada izdevums latviešu valodā) – tiek uzskatīts par vienu no rakstnieka labākajiem darbiem. Katrā gadījumā to var ierindot neaizmirstamo svētceļnieku likteņu aprakstu sarakstā Rietumu literatūrā (ja ar "svētceļojumu" var saprast arī cenšanos piepildīt savu misijas apziņu).

Es noteikti iesaku lasīt šo darbu orģinālvalodā, lai izbaudītu autora valodas īpašo lietojumu :)

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

No Parīzes savā dzimtajā lauku ciematā Anglijā ir atgriezies Klims Jobraits (Clym Yeobright). Atgriezies ar sapni... Bet šeit viņu ātri savaldzina un apprec ĻOTI izskatīgā Justīcija. Turpmākie piedzīvojumi kļūst arvien sarežģītāki un traģiskāki...

Attēlā pa labi ir redzama Artura Hopkinsa (Arthur Hopkins) ilustrācija oriģinālajam Belgravia izdevumam (1878. gada jūlijs). 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/122/ 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Grāmatas pirmās lappaspuses mūs ierauj notikumu virpulī: 
(A) Digorijs Venns ir atvedis Klimu Jobraitu mājās; 
(B) Digorijs Venns brauc pa lauku ceļu kopā ar Tomasinu Jobraitu, kuras laulības ar Deimonu Vaildevu ir aizkavējušās laulības apliecības kļūdas dēļ; 
(C) Digorijam Vennam uzbrūk laupītāji. 

Atbilde: B

Justīcijas sapņus par pārcelšanos uz Parīzi Klims noraida, jo vēlas 
(A) pārcelties uz Varšavu; 
(B) kļūt par priesteri; 
(C) atvērt lauku veikalu; 
(D) atvērt skolu savā dzimtajā ciematā. 

Atbilde: D

Justīcija 
(A) sāk romānu ar citu vīrieti; 
(B) nogalina Klimu; 
(C) aizbēg; 
(D) nodedzina viņu māju. 

Atbilde: A

Klima māte (Jobraita kundze) dodas apciemot Justīciju un Klimu, bet netiek ielaista. Jūtoties atstumta, viņa 
(A) aiziet dosmodamās; 
(B) dodas mājās un pa ceļam nomirst; 
(C) atsakās no sava dēla. 

Atbilde: B

Jūtoties vainīgs par notikušo, Klims 
(A) nopērk jauku kapakmeni; 
(B) apņemas būt labāks, uzmanīgāks vīrs savai sievai; 
(C) šķiras no Justīcijas; 
(D) mēģina izdarīt pašnāvību. 

Atbilde: C

Justīcija un Deimonds nolemj kopā bēgt, bet 
(A) viņus nogalina zibens; 
(B) beigās pārdomā; 
(C) izdara pašnāvību; 
(D) abi noslīkst notiekot nelaimes gadījumam. 

Atbilde: D

Beigu beigās Klims kļūst par 
(A) dzirnavnieku; 
(B) kapteini; 
(C) sludinātāju; 
(D) zemnieku. 

Atbilde: C

Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)

1. Grāmatas autors bieži izmanto sakritības, lai virzītu sižetu uz priekšu. Vai tas vienmēr attaisnojas?. 
2. Vai šajā stāstā ir kāds nepārprotams nelietis vai varonis? 
3. Grāmatas noslēgumā autors zemsvītras piezīmē raksta, ka Tomasinas un Digorija Venna laulība nebija sākotnēji plānotais romāna nobeigums. Viņš lūdz lasītāju izvēlēties labāko nobeigumu. Kādas, tavuprāt, ir labākās beigas?
4. Vai Klems saņem to, ko viņš ir pelnījis?

Lasīt tālāk