• Literatūras izaicinājums

    Vienmēr esmu vēlējies saplānot savu laiku un prioritātes tā, lai izlasītu dažādas pasaules nozīmes literatūras klasikas grāmatas, kuras dažādu iemeslu dēļ es neizlasīju manos skolas un studiju gados. Bieži man ir nācies ar kaunu atzīt, ka dažādu teologu, filozofu un daiļliteratūras autoru atsauces un piemēri man nav bijuši īsti līdz galam saprotami manas neizglītotības vai nezināšanas dēļ.
    Šis grāmatu lasīšanas izaicinājums nepretendē uz akadēmiski zinātnisku skatījumu vai pieeju. Tas ir tikai īss pasaules literatūras klasiķu pārskats. Bez šaubām, daudzas labas grāmatas tiek/tiks izlaistas; tomēr, iespējams, šis niecīgais literatūras saraksts var uzmundrināt un iedrošināt arī citus izlasīt kādu labu grāmatu.
    Katra mēneša aktuālajai grāmatai tiek dots īss grāmatas apraksts, vairāki izlasītā pārbaudes jautājumi un idejas turpmākai diskusijai.
    Es esmu izvēlējies lasīt grāmatas angļu valodā (ja vien grāmatas autors nav sarakstījis grāmatu latviešu valodā). Lielākā daļa šo grāmatu ir pieejamas vietējās bibliotēkās vai kā bezmaksas lejupielādes iekš Online Books Page (onlinebooks.library.upenn.edu) vai Project Gutenberg (www.gutenberg.org).
    Tiem, kuri vēlas Īstas papīra rokā turamas grāmatas, es varu ieteikt www.amazon.com.
    Mana lūgšana ir, lai šī izaicinājuma projekta iespaidā "mēs sagūstām jebkuru domu, lai tā kļūtu paklausīga Kristum" (2. Kor.10:4). Tāpēc "pārbaudiet visu, paturiet to, kas labs!" (1.Tes.5:21).

piektdiena, aprīlis 01, 2022

Valdnieks

Nikolo Makjavelli (Nikolo di Bernardo dei Makjavelli) bija Renesanses filozofs (1469–1527), kurš dzīvoja laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda. Makjavelli nodarbināja jautājums par Itālijas vājuma un pagrimuma cēloņiem. 

Šķiet neviena cita filozofiska grāmata nav tikusi tik nepareizi lasīta un tik ļoti pārprasta kā "Valdnieks" (The Prince), kura sarakstīta ap 1513.gadu, bet publicēta 1532.gadā. Makjavelli vienkārši uzrakstīja ceļvedi par vadību savam draugam Lorenco de Mediči (Lorenzo de’ Medic). Patiesībā grāmata pēc žanra ir līdzīga Džona Maksvela un citu mūsdienu autoru sarakstītām līderības grāmatām. Darbā "Valdnieks" Makjavelli centās parādīt to, kādam jābūt labam valdniekam, un kas tam jādara. 

Tā bija pirmā šāda veida grāmata, un tā joprojām var kalpot par pārdomu avotu politiķiem, vadītājiem un citiem līderiem.
Kādas būs šīs pārdomas, paliek katra paša ziņā... 

(Attēlā pa labi redzamā ilustrācija ir pirmā lappuse no grāmatas 1550.gada izdevuma.) 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/1232/ 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Grāmata "Valdnieks" ir par 
(A) totalitārajiem režīmiem; 
(B) demokrātijām; 
(C) reprezentatīvām demokrātijām; 
(D) sociālistiskām valdībām. 

Atbilde: A


Autoraprāt parsonīga tikumība veicina valdībai būt 
(A) sliktai; 
(B) labai; 
(C) spēcīgai; 
(D) iejūtīgai. 

Atbilde: A


Autors uzskata, ka amorālas darbības var būt nepieciešamas, lai 
(A) apmierinātu vairākumu; 
(B) neļautu ienaidniekiem pārņemt valsti; 
(C) valdītu dāsni;
(D) valdītu efektīvi. 

Atbilde: D


Tikumības tēlošana var būt svarīgāka par 
(A) patieso ļaunumu; 
(B) patieso tikumu; 
(C) labu premjerministru; 
(D) spēcīgu parlamentu. 

Atbilde: B


Makjavelli sniedz padomus par to kā 
(A) izvēlēties vadītāju; 
(B) vadīt armiju; 
(C) izcīnīt kauju; 
(D) iznīcināt ienaidniekus. 

Atbilde: B


Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)
  1. Salīdzini Makjavelli skatījumu par valsti/valdienku ar Bībeles uzskatiem par vadību. 
  2. Tavuprāt – Makjavelli domā, ka vēsture veido valdniekus vai valdnieki veido vēsturi? 
  3. Makjavelli stabilitāti un produktivitāti vērtē augstāk par tikumu. Kādas ir Tavas domas. 
  4. Vai piekrīti, ka Makjavelli būtībā iestājas par laicīgās valdības nošķiršanu no reliģiskās valdības? 
  5. Kāpēc Makjavelli un viņa grāmata bija populāra Vācijā no 1932. līdz 1945. gadam? 

otrdiena, marts 01, 2022

Utopija

Tomasa Mora (Sir Thomas More) "Utopija", kas pirmo reizi publicēta 1516. gadā, ir viens no svarīgākajiem Eiropas renesanses rakstniecības paraugiem. 

Grāmatas autors savu stāstījumu pasniedz it kā no noslēpumainā svētceļnieka Rafaela Hitlodeja (Raphael Hythloday) skatupunkta. 
Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši: 
Ir pagāniska, komunistiska pilsētvalsts, kur visu pārvalda saprāts, loģika un vairākuma intereses... 
Risinot tādus jautājumus kā reliģiskais plurālisms, sieviešu tiesības, sabiedrības izglītība un taisnīgs karš, "Utopija" joprojām ir filozofijas un politikas teorijas pamatteksts, ar kuru būtu jāiepazīstas. (Un jāiepazīstas tieši tāpēc, lai saprastu - meklējumi pec "ideālas"valsts nav nekas jauns.) Spriest, vai tas var darboties, ir katra paša ziņā. 

(Attēlā pa labi ir redzama ilustrācija no grāmatas 1516.gada pirmā izdevuma.) 
Šeit grāmatu varat iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/2130/ 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Būdams Anglijas un karaļa Henrija VIII vēstnieks, Mors dodas uz 
(A) Barselonu (Spānija); 
(B) Antverpeni (Nīderlande); 
(C) Ņujorku (Amerikas Savienotās Valstis); 
(D) Florenci (Itālija). 

Atbilde: B


Mors apspriež filozofiskas tēmas ar savu draugu 
(A) Pīteru Džailsu; 
(B) Henriju VIII; 
(C) Viljamu Šekspīru; 
(D) Deividu Hjūmu. 

Atbilde: A


Mors tiek iepazīstināts ar ceļotāju 
(A) Deividu Džounsu; 
(B) Dekartu; 
(C) Rafaelu Hitlodeju;
(D) Morliju Smitu. 

Atbilde: C


Hitlodejs stāsta par mitoloģisku valsti ar nosaukumu 
(A) Atlantīda; 
(B) Kaira; 
(C) Timbuktu; 
(D) Utopija. 

Atbilde: D


Mors žēlojas, ka mistiskā komunistiskā valsts 
(A) ir pārāk kareivīga; 
(B) iespējams, nekad neietekmēs Angliju; 
(C) ir pārāk liela; 
(D) ir nabadzīga valsts. 

Atbilde: B


Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)
  1. Kādu literāru formu Mors izmanto, lai uzrakstītu savu filozofisko traktātu? 
  2. Kāds ir sieviešu statuss Utopijā? 
  3. Salīdzini Mora Utopiju ar Platona Republiku. 
  4. Tavuprāt – vai Utopija ir ideāla sabiedrība? sabiedrība, kas pilna ar perfektiem cilvēkiem? cits variants? 

otrdiena, februāris 01, 2022

Rolanda dziesma

Viduslaiku episkā poēma "Rolanda dziesma" (The Song of Roland, franciski: La Chanson de Roland) ir viens no īpašiem darbiem pasaules literatūrā. Tas ir vecākais literārais darbs franču valodā, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. 
Tiek spriests, ka tā tapšana varēja notikt laikā starp 1040. un 1115.gadu. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:
Kārļa Lielā (Charlemagne - franku karalis no 768.gada, Romas ķeizars no 800.gada) brāļadēls, karotājs Rolands, drosmīgi cīnās līdz nāvei leģendārā kaujā...
Šis kaujas apraksts ir viens no neaizmirstamākajiem Rietumu literatūrā, un konkurē tikai ar Homēra Iliādas lieliskajām cīņu ainām. 
Uzticība, nodevība, varonība uz kristietības un islāma cīņas fona – "Dziesma par Rolandu" joprojām ir spilgts bruņinieku bruņnieciskuma un piedzīvojumu attēlojums. 

Iespējams, šī poēma (kā mutvārdu tradīcija) tika lietota ilgi pirms tās pierakstīšanas, ko (iespējams!) izdarīja kāds mūks vārdā Turolds (Turoldus). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/391/
Tomēr es nolēmu izmantot citu tulkojumu (arī angļu valodā, jo diemžēl nevaru lasīt franciski) – The Song of Roland (translated by Michael A.H. Newth)

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Episkā poēma sākas ar Kārļa Lielā armijas cīņu pret 
(A) saracēņiem; 
(B) angļiem; 
(C) vāciešiem; 
(D) frančiem. 

Atbilde: A


Baidīdamies no iekarotāju franku armijas varenības, vadonis Marsilla sūta sūtņus pie Kārļa Lielā 
(A) lūdzot padošanās nosacījumus; 
(B) solot savu meitu kā izpirkuma maksu; 
(C) piedraudot nogalināt Kārli un visu viņa armiju; 
(D) apsolot bagātības un savu pievēršanos kristietībai, ja franki atgriezīsies Francijā. 

Atbilde: D


Kārlis Lielais un viņa vīri 
(A) atsakās no sarunām; 
(B) ir noguruši no cīņas un nolemj pieņemt miera piedāvājumu; 
(C) nolemj padoties;
(D) plāno tik un tā uzbrukt. 

Atbilde: B


Ganelons, Rolanda sievastēvs 
(A) mirst, lai aizsargātu savu karali; 
(B) bēg uz Itāliju; 
(C) nodod Kārli Lielo un franku armiju; 
(D) nogalina Rolandu. 

Atbilde: C


Saracenu armija uzbrūk Kārļa Lielā armijai, un franku pretuzbrukumu vada 
(A) Rolands; 
(B) Ganelons; 
(C) Kārlis Lielais; 
(D) jauns, nevienam nezināms mūks. 

Atbilde: A


Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)
  1. Kāda ir Olivera loma šajā poēmā? 
  2. Kā poēmas autors panāk spriedzes pilnu noskaņojumu tuvojoties stāsta kulminācijai? 
  3. Cik pārliecinošs kā ļaundaris ir Ganelons?
  4. Vai Rolanda nāve ir nepieciešama episkās poēmas vispārējam literārajam mērķim?

sestdiena, janvāris 01, 2022

Agamemnons

Par Aishilu (vai Eshilu – Aeschylus) Eiforiona dēlu, pirmo no trim lielajiem grieķu traģēdijas meistariem, nav zināms daudz. Viņš dzimis Eleisīnā Atikā, netālu no Atēnām, 525. gadā p.m.ē.

Agamemnons ir viena no trim traģēdijām par vienu un to pašu tēmu. Trīs lugas kopā veido triloģiju Oresteja (Agamemnons, Ziedotājas un Labvēlīgās). Darbs sarakstīts 458.g. p.m.ē. 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši: 
Agamemnons (Agamemnon) atgriežas Argosā no Trojas kara. Tur viņu nogalina viņa sieva Klitemnestra (Clytemnestra) un karaļa brālēns Egistus (Aegisthus).
Visa Orestejas triloģija ir sava veida pētījums par taisnīgumu. Ar savu spilgto, revolucionāro valodu un universālo popularitāti tā bija sava laikmeta Zvaigžņu karu triloģija. 
Šeit grāmatu varat iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/14417/ 


Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Traģēdija Agamemnons sākas ar 
(A) ainu, kurā sargs gaida signālu par Trojas krišanu; 
(B) kopsavilkumu par Trojas krišanu; 
(C) Eneja nāvi. 

Atbilde: A


Kad iedegas bākugunis, sargs priecīgi skrien, lai pastāstītu jaunumus 
(A) Hektoram; 
(B) Apollinusam; 
(C) karalienei Klitemnestrai. 

Atbilde: C


Pēc sarga aiziešanas, koris, kas sastāv no 
(A) Argosas vecajiem vīriem; 
(B) kritušo karavīru atraitnēm; 
(C) dieviem;
ienāk un stāsta par to, kā Trojas princis Pariss nozaga Helēnu, grieķu karaļa Menelaja sievu (notikums, kas noveda pie desmit gadu kara starp Grieķiju un Troju). 

Atbilde: A


Koris dziedājumā atgādina par notikumu, kurā (lai iegūtu labvēlīgu vēju grieķu flotei) Klitemnestras vīrs Agamemnons (Menelaja brālis) 
(A) upurēja savu dēlu dievietei Artemīdai; 
(B) upurēja savu meitu dievietei Artemīdai; 
(C) upurēja dievam Zevam. 

Atbilde: B


Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)
  1. Vai Klitemnestras rīcība (slepkavība!) kaut kādā mērā varētu tikt pamatota/attaisnota? 
  2. Daudzās mūsdienu traģēdijās ir atrodami reizēm sentimentāli, reizēm moralizējoši, reizēm pat komiski pavērsieni. Savukārt grieķu traģēdijas var raksturot kā pavisam traģiskas: katrs notikums ved varoņus uz nenovēršamu katastrofu. Kā traģēdijas autors Aishils (Eshils) to panāk? 
  3. Kāda kompozicionāla funkcija lugā ir brālēnam Egistus (Aegisthus)? Vai traģēdija kā stāsts varētu iztikt bez šī varoņa?