Grūti laiki

Čārlzs Dikenss (Charles Dickens 1812-1870) savu romānu "Grūti laiki" (Hard Times) sākotnēji rakstīja publicēšanai žurnālā Household Words (1854.gadā). 
Šis romāns ir vairāk vai mazāk kā iesaistīšanās polemikā pret utilitārisma ekonomisko teoriju (ko sauc arī par “briesmīgo kļūdu” – skotu ekonomista Ādama Smita (Adam Smith) novatoriskā politika rūpniecībā). 
"Grūti laiki" ir īsākais no Dikensa romāniem. Turklāt atšķirībā no visiem citiem viņa darbiem (izņemot vienu), šim nav ne priekšvārda, ne ilustrāciju. Turklāt tas ir viņa vienīgais romāns, kurā darbība kaut mazliet, bet nenorisinās Londonā. 

Romāns ir sadalīts klasiskā trīsdaļu struktūrā, un katras daļas nosaukumi ir saistīti ar apustuļa Pāvila vēstules Galatiešiem 6.nodaļas 7.pantu: "Jo ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus." 
Pirmās daļas nosaukums ir "Sēja", otrās daļas nosaukums ir "Pļauja", bet trešā ir "Uzkrāšana". 

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Romāna darbība notiek industriālās revolūcijas laikā izdomātā pilsētā Koktaunā (Coketown), kur risinās traģiski notikumi Luizes Gradgrendas (Louisa Gradgrind) un viņas tēva dzīvēs... 

Attēlā pa labi ir redzama grāmatas daļas publikācija žurnālā (1854.gada aprīlis). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/786/ 

Lasīt tālāk

Melnais Skaistulis

Anna Sjūela (Anna Sewell 1820-1878) ir angļu rakstniece. 
Viņa ir pazīstama kā romāna Melnais Skaistulis (Black Beauty – 1877) autore, kas ir viņas vienīgais publicētais darbs. Šis romāns tiek uzskatīts par vienu no desmit visvairāk pārdotajām bērniem domātajām grāmatām (lai gan autore bija iecerējusi šo darbu pieaugušo auditorijai). 
Sjūela nomira tikai piecus mēnešus pēc Malnā Skaistuļa publicēšanas – pietiekami, lai redzētu kā viņas vienīgais romāns gūst ievērojamus panākumus.
Grāmata ir vairākkārt izdota arī latviešu valodā.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Zirgs Melnais Skaistulis stāsta par savu dzīvi. Jaunībā pret viņu izturējās ar laipnību un mīlestību, taču citu attieksmi viņš piedzīvo nonākot dažādu īpašnieku rokās: daži bija laipni un pienācīgi rūpējās par viņu, bet citi bija nežēlīgi, un tas noveda pie slimībām un ievainojumiem... 

Attēlā pa labi ir redzams grāmatas pirmā izdevuma vāks (1877.gada novembris). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/271/ 

Lasīt tālāk

Kalnu aukas

Emilija Džeina Brontē (Emily Jane Brontë 1818-1848) ir angļu rakstniece. Vienīgais viņas sarakstītais romāns "Kalnu aukas" (Wuthering Heights) mūsdienās tiek uzskatīts par angļu literatūras klasiku. Darbs tika sarakstīts starp 1845.gada decembri un 1846.gada jūliju. Romāns tika publicēts 1847.gada decembrī. Darbu viņa parakstījusi ar pseidonīmu Eliss Bells (Ellis Bell).
Šī grāmata tiek uzskatīta par vienu no būtiskiem Rietumu literatūras traģēdiju paraugiem...
hmm... vai tā ir? 
Grāmata ir vairākkārt izdota arī latviešu valodā.

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Kaislīgā mīlestība starp spītīgu augstas sabiedrības jaunu dāmu un nabadzīgu adoptētu bāreņu zēnu, kuru audzināja viņas tēvs, ir katastrofa viņiem abiem un daudziem citiem... 

Attēlā pa labi ir redzama pirmā izdevuma titullapa (1847.gada decembris). 

Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/768/ 

Lasīt tālāk

Mūžīgā atgriešanās

Tomass Hardijs (Thomas Hardy 1840-1928) bija angļu autors, rakstnieks un dzejnieks, kurš galvenokārt pazīstams ar savu ieguldījumu naturālistu kustībā. Lai arī viņš vienmēr uzskatīja sevi par dzejnieku un dzejoļus uzskatīja par savu pirmo mīlestību, tie nav tik populāri kā viņa sacerētie romāni.

Tomasa Hārdija romāns "Mūžīgā atgriešanās" – tā ir iztulkots oriģinālais nosaukums 'The Return of the Native' (1929.gada izdevums latviešu valodā) – tiek uzskatīts par vienu no rakstnieka labākajiem darbiem. Katrā gadījumā to var ierindot neaizmirstamo svētceļnieku likteņu aprakstu sarakstā Rietumu literatūrā (ja ar "svētceļojumu" var saprast arī cenšanos piepildīt savu misijas apziņu).

Es noteikti iesaku lasīt šo darbu orģinālvalodā, lai izbaudītu autora valodas īpašo lietojumu :)

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

No Parīzes savā dzimtajā lauku ciematā Anglijā ir atgriezies Klims Jobraits (Clym Yeobright). Atgriezies ar sapni... Bet šeit viņu ātri savaldzina un apprec ĻOTI izskatīgā Justīcija. Turpmākie piedzīvojumi kļūst arvien sarežģītāki un traģiskāki...

Attēlā pa labi ir redzama Artura Hopkinsa (Arthur Hopkins) ilustrācija oriģinālajam Belgravia izdevumam (1878. gada jūlijs). 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – https://www.gutenberg.org/ebooks/122/ 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Grāmatas pirmās lappaspuses mūs ierauj notikumu virpulī: 
(A) Digorijs Venns ir atvedis Klimu Jobraitu mājās; 
(B) Digorijs Venns brauc pa lauku ceļu kopā ar Tomasinu Jobraitu, kuras laulības ar Deimonu Vaildevu ir aizkavējušās laulības apliecības kļūdas dēļ; 
(C) Digorijam Vennam uzbrūk laupītāji. 

Atbilde: B

Justīcijas sapņus par pārcelšanos uz Parīzi Klims noraida, jo vēlas 
(A) pārcelties uz Varšavu; 
(B) kļūt par priesteri; 
(C) atvērt lauku veikalu; 
(D) atvērt skolu savā dzimtajā ciematā. 

Atbilde: D

Justīcija 
(A) sāk romānu ar citu vīrieti; 
(B) nogalina Klimu; 
(C) aizbēg; 
(D) nodedzina viņu māju. 

Atbilde: A

Klima māte (Jobraita kundze) dodas apciemot Justīciju un Klimu, bet netiek ielaista. Jūtoties atstumta, viņa 
(A) aiziet dosmodamās; 
(B) dodas mājās un pa ceļam nomirst; 
(C) atsakās no sava dēla. 

Atbilde: B

Jūtoties vainīgs par notikušo, Klims 
(A) nopērk jauku kapakmeni; 
(B) apņemas būt labāks, uzmanīgāks vīrs savai sievai; 
(C) šķiras no Justīcijas; 
(D) mēģina izdarīt pašnāvību. 

Atbilde: C

Justīcija un Deimonds nolemj kopā bēgt, bet 
(A) viņus nogalina zibens; 
(B) beigās pārdomā; 
(C) izdara pašnāvību; 
(D) abi noslīkst notiekot nelaimes gadījumam. 

Atbilde: D

Beigu beigās Klims kļūst par 
(A) dzirnavnieku; 
(B) kapteini; 
(C) sludinātāju; 
(D) zemnieku. 

Atbilde: C

Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)

1. Grāmatas autors bieži izmanto sakritības, lai virzītu sižetu uz priekšu. Vai tas vienmēr attaisnojas?. 
2. Vai šajā stāstā ir kāds nepārprotams nelietis vai varonis? 
3. Grāmatas noslēgumā autors zemsvītras piezīmē raksta, ka Tomasinas un Digorija Venna laulība nebija sākotnēji plānotais romāna nobeigums. Viņš lūdz lasītāju izvēlēties labāko nobeigumu. Kādas, tavuprāt, ir labākās beigas?
4. Vai Klems saņem to, ko viņš ir pelnījis?

Lasīt tālāk

Pigmalions

"Pigmalions" (Pygmalion) ir Džordža Bernarda Šova (George Bernard Shaw) luga, kas nosaukta grieķu mitoloģiskā tēla vārdā. Tās pirmizrāde notika Hofburgas teātrī Vīnē 1913.gada 16.oktobrī. Savukārt pirmizrāde angļu valodā notika Viņas Majestātes teātrī Vestendā 1914.gada aprīlī. 

Sengrieķu mitoloģijā Pigmalions iemīlēja vienu no savām skulptūrām, kas pēc tam atdzīvojās. Šī mīta vispārīgā ideja bija populāra Viktorijas laikmeta britu dramaturgu vidū. 
Pigmalions joprojām ir Bernarda Šova populārākā luga. Plašākai auditorijai šis stāsts ir pazīstams no lugas iedvesmotā un ļoti romantizētā 1956.gada mūzikla, kā arī 1964.gada filmas "Mana skaistā lēdija" (My Fair Lady).

Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Kādu nakti satiekas divi seni angļu draugi. Viņi viens ar otru slēdz derības par to, vai ar fonētikas zināšanām apveltīts džentlmenis dažu mēnešu laikā varēs pārvērst prasto, neizglītoto un nabadzīgo Dūlitlas jaunkundzi par ļoti izsmalcinātu Viktorijas laikmeta angļu sievieti...

(Attēlā pa labi redzamā ilustrācija ir no pirmās amerikāņu publikācijas 1914. gada novembrī.) 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/3825/ 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Džentlmeņi, kuri slēdz derības ir 
(A) ceļotājs Fredijs un dzejnieks Alfrēds; 
(B) skolotājs Marks un uzņēmējs Deivids; 
(C) profesors Higinss un pulkvedis Pikerings. 

Atbilde: C

Metode, kura tiks izmantota, ir 
(A) Poise apmācība; 
(B) fonētika; 
(C) uzvedības modifikācija. 

Atbilde: B

Pāraudzinamās meitenes vārds ir 
(A) Mērija; 
(B) Sjūzena; 
(C) Elīza. 

Atbilde: C

Problēma, kas rodas notikumu attīstībā, ir 
(A) ko darīt ar subjektu, kad eksperiments ir beidzies; 
(B) kā mainīt tēmu; 
(C) kā neļaut subjektam tērēt pārāk daudz naudas. 

Atbilde: A

Lugas beigās galvenā varone 
(A) atgriežas savā iepriekšējā dzīvē; 
(B) ir bagāta; 
(C) apprecas ar Fredi. 

Atbilde: B

Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)

1. Dūlitlas jaunkundze ir dinamisks tēls, kurš lugas gaitā būtiski mainās. Kā?. 
2. Ja tev būtu jāraksta vēl viens lugas “Pigmalions” cēliens, par ko tas būtu? 
3. Vai tavuprāt Dūlitlas jaunkundze un Fredijs ir saderīgs pāris?
4. Salīdzini Odrijas Hepbernas filmu "Mana skaistā lēdija" (1956) ar lugu "Pygmalion".

Lasīt tālāk

Jūlijs Cēzars

"Jūlijs Cēzars" (Julius Caesar) nav Viljama Šekspīra (William Shakespeare) labākā vai populārākā luga, taču tās sižets ir spraigas darbības un pavērsienu bagāts, kā arī pilns neaizmirstamu dialogu. Šajā vēsturiskajā politiskās nodevības traģēdijā Šekspīrs stāsta par slaveno notikumu no 44BC. 
Luga pirmo reizi tika izrādīta 1599.gadā. 

Lai gan lugas nosaukums ir Jūlijs Cēzars, Brūts uzveduma laikā runā četras reizes vairāk rindu nekā galvenais varonis, un arī lugas centrālā psiholoģiskā drāma ir saistīta ar Brūtu. 
Saturu īsumā varu atstāstīt sekojoši:

Romas diktatoru Jūliju Cēzaru noslepkavo viņa pretinieki...

(Attēlā pa labi redzamā ilustrācija ir pirmā lappuse no grāmatas 1632.gada izdevuma.) 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/1522/ 
Man ir tā priekštiesība izmantot grāmatu papīra formātā – The Complete Works of William Shakespeare from Collins. 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Luga sākas ar 
(A) Jūlija Cēzara slepkavību; 
(B) Cēzara triumfālo ierašanos Romā; 
(C) kauju starp Antoniju un Brūtu; 
(D) gotu (vāciešu) iebrukumu. 

Atbilde: B

Bruts un viņa draugi baidās, ka 
(A) Cēzars izveidos diktatūru; 
(B) Cēzars ļaus valdīt masām; 
(C) Senāts pārņems vadību; 
(D) Marks Antonijs sāks valdīt Cēzara vietā. 

Atbilde: A

Cēzara sieva Kalpurnija 
(A) priecājas pievienoties savam vīram tronī; 
(B) paliek Kapri; 
(C) lūdz Cēzaru neiet uz senātu;
(D) dodas viņam līdzi uz Senātu. 

Atbilde: C

Pēc Cēzara noslepkavošanas sākas pilsoņu karš starp 
(A) Oktāviju un Brūtu pret Kasiju un Antoniju; 
(B) Antoniju un Brūtu pret Kasiju un Oktāviju; 
(C) Brūtu un Kasiju pret Oktāviju un Antoniju; 
(D) Klaudijs pret Antoniju. 

Atbilde: C

Lugas beigās Bruts 
(A) mirst kaujas laukā; 
(B) izdara pašnāvību; 
(C) izcīna lielu uzvaru; 
(D) bēg uz Ēģipti. 

Atbilde: B

Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)

1. Tava reakcija uz Brūta vārdiem “Ne tā, ka es mīlēju Cēzaru mazāk, bet gan tā, ka es mīlēju Romu vairāk” (3. cēliens, 2. aina). 
2. Šekspīrs lugas sižetā ievij pravietojumus un zīmes, kāpēc? 
3. Vai šī luga kaut kā atspoguļo Elizabetes I laikmeta Anglijas politiku?
4. Kurš īsti ir galvenais varonis?
5. Ja Tev būtu iepēja izvēlēties aktierus šai lugai, kuru mūsdienu aktieri Tu izvēlētos Jūlija Cēzara lomai? Marks Antonijs? Bruts? Kalpurnija?

Lasīt tālāk

Valdnieks

Nikolo Makjavelli (Nikolo di Bernardo dei Makjavelli) bija Renesanses filozofs (1469–1527), kurš dzīvoja laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda. Makjavelli nodarbināja jautājums par Itālijas vājuma un pagrimuma cēloņiem. 

Šķiet neviena cita filozofiska grāmata nav tikusi tik nepareizi lasīta un tik ļoti pārprasta kā "Valdnieks" (The Prince), kura sarakstīta ap 1513.gadu, bet publicēta 1532.gadā. Makjavelli vienkārši uzrakstīja ceļvedi par vadību savam draugam Lorenco de Mediči (Lorenzo de’ Medic). Patiesībā grāmata pēc žanra ir līdzīga Džona Maksvela un citu mūsdienu autoru sarakstītām līderības grāmatām. Darbā "Valdnieks" Makjavelli centās parādīt to, kādam jābūt labam valdniekam, un kas tam jādara. 

Tā bija pirmā šāda veida grāmata, un tā joprojām var kalpot par pārdomu avotu politiķiem, vadītājiem un citiem līderiem.
Kādas būs šīs pārdomas, paliek katra paša ziņā... 

(Attēlā pa labi redzamā ilustrācija ir pirmā lappuse no grāmatas 1550.gada izdevuma.) 
Šeit grāmatu (angļu valodā) vari iegūt bez maksas – www.gutenberg.org/ebooks/1232/ 

Izlasītās grāmatas sapratnes/zināšanu pārbaudes tests

Grāmata "Valdnieks" ir par 
(A) totalitārajiem režīmiem; 
(B) demokrātijām; 
(C) reprezentatīvām demokrātijām; 
(D) sociālistiskām valdībām. 

Atbilde: A

Autoraprāt parsonīga tikumība veicina valdībai būt 
(A) sliktai; 
(B) labai; 
(C) spēcīgai; 
(D) iejūtīgai. 

Atbilde: A

Autors uzskata, ka amorālas darbības var būt nepieciešamas, lai 
(A) apmierinātu vairākumu; 
(B) neļautu ienaidniekiem pārņemt valsti; 
(C) valdītu dāsni;
(D) valdītu efektīvi. 

Atbilde: D

Tikumības tēlošana var būt svarīgāka par 
(A) patieso ļaunumu; 
(B) patieso tikumu; 
(C) labu premjerministru; 
(D) spēcīgu parlamentu. 

Atbilde: B

Makjavelli sniedz padomus par to kā 
(A) izvēlēties vadītāju; 
(B) vadīt armiju; 
(C) izcīnīt kauju; 
(D) iznīcināt ienaidniekus. 

Atbilde: B

Diskusiju jautājumi

(Savas pārdomas/komentārus raksti šeit pat zemāk – komentāru sadaļā.)

1. Salīdzini Makjavelli skatījumu par valsti/valdienku ar Bībeles uzskatiem par vadību. 
2. Tavuprāt – Makjavelli domā, ka vēsture veido valdniekus vai valdnieki veido vēsturi? 
3. Makjavelli stabilitāti un produktivitāti vērtē augstāk par tikumu. Kādas ir Tavas domas. 
4. Vai piekrīti, ka Makjavelli būtībā iestājas par laicīgās valdības nošķiršanu no reliģiskās valdības? 
5. Kāpēc Makjavelli un viņa grāmata bija populāra Vācijā no 1932. līdz 1945. gadam? 

Lasīt tālāk